Ienes mājās prieku

“Mēs ejam uz parkiem, restorāniem un citām vietām, kur ir skaisti un var taisīt “instagramīgas” bildes, taču pēcpandēmijas laiks ir parādījis, cik būtiski ir ienest tikpat daudz prieka un dzīvības arī pašu mājās.”

Dariuss Rimkus
IKEA Latvija Interjera dizaina nodaļas vadītājs

Labsajūtas un laimes kontrkultūra

Kultūras pārmaiņas maina mūsu attiecības ar mentālo labsajūtu, kā arī labsajūtas un laimes nozīmi. Pētījumi par tā saukto nocebo efektu uzsver riskus, kas saistīti ar pārmērīgu uzmanības veltīšanu savam veselības stāvoklim, savukārt tādas tendences kā, piemēram, quiet quitting, iezīmē vēlmi pēc robežām, atpūtas un atjaunošanās. Šie izaicinājumi tradicionālajām produktivitātes idejām atspoguļo plašāku sabiedrības nostāju pret panākumiem par katru cenu un izdegšanu. Šādā kontekstā mājoklis kļūst par patvērumu un vietu, kur turpinās cīņa par prieku pasaulē, kura prasa nemitīgu aktivit

Prieka karte

Lūk, kā cilvēki mājās rod prieku dažādās pasaules valstīs:
 

1. Lietuviešu apskāvieni

Lietuviešiem sagādā prieku ne tikai hobiji, bet arī mīļo cilvēku apskāvieni – tie iepriecina 36 % lietuviešu un vidēji 35 % pasaules iedzīvotāju.
 

2. Latviešu aizraušanās​

Latvijas iedzīvotājiem visvairāk patīk veltīt laiku hobijam – tā atzīst 34 % aptaujāto Latvijā un vidēji 34 % aptaujāto pasaulē.
 

3. Igauņu vientuļie vilki​

Igaunijas iedzīvotājiem patīk pavadīt laiku vienatnē – Igaunijā to vēlētos 43 %, bet vidēji pasaulē – 33 % cilvēku.
 

4. Baltiešu laime​

Baltijas valstu iedzīvotājiem vislabāk patīk veltīt laiku hobijiem – tā atzīst 38 % aptaujāto Baltijā un vidēji 33 % aptaujāto pasaulē.​
 

5. Itāļu interjera uzlabojumi​

Itālijas iedzīvotājiem sagādā prieku sava mājokļa uzlabošana – tā iepriecina 26 % Itālijā aptaujāto un vidēji 22 % pasaulē aptaujāto.​
 

6. Šveices kulinārijas šedevri​

Šveicē cilvēkiem sagādā prieku ēdiena gatavošana – tā iepriecina 29 % Šveicē aptaujāto un vidēji 22 % pasaulē aptaujāto.​
 

7. Nīderlandiešu vienatne​

Nīderlandes iedzīvotājiem patīk pavadīt laiku vienatnē vairāk nekā citiem – prieku par vienatni pauž 48 % Nīderlandē aptaujāto un vidēji 33 % pasaulē aptaujāto.
 

8. Dāņu apskāvieni​

Dānijā cilvēkus visvairāk iepriecina mīļo cilvēku apskāvieni – tā atzīst 48 % Dānijā aptaujāto un 35 % pasaulē aptaujāto.

9. Norvēģu kopība​

Norvēģijas iedzīvotājiem visvairāk patīk pavadīt laiku kopā ar citiem cilvēkiem – tas sagādā prieku 37 % Norvēģijas iedzīvotāju un vidēji 23 % pasaules iedzīvotāju.​
 

10. Somu tīrība​

Somijā daudziem sagādā prieku svaiga gultasveļa – tā atzīst 33 % Somijā aptaujāto un vidēji 21 %​ pasaulē aptaujāto.

5 prieku veicinošie faktori Latvijā

1. Laika veltīšana hobijiem un vaļaspriekiem (34 %)
2. Laika pavadīšana vienatnē (32 %)
3. Mīļa cilvēka apskāvieni (27 %)
4. Sava mājokļa uzlabošana (26 %)
5. Mājās gatavotas maltītes baudīšana (26 %)

10 fakti par Latviju

64%

cilvēku, kuri strādā attālināti, ir apmierinātāki ar pašreizējo dzīvi mājās. Vidēji valstī apmierināti ar dzīvi mājās jūtas 55 % iedzīvotāju.
 

50%​

cilvēku, kuri izjūt dziļāku piederību savam mājoklim un var tajā parādīt savu personību, biežāk izjūt prieku, esot mājās. Vidēji valstī to izjūt 41 % iedzīvotāju.
 

#1​

Miegs veicina labsajūtu mājās un uzlabo mūsu mentālo (45 %) un fizisko (52 %) veselību.
 

46%​

cilvēku, kuri uzskata maltītes ierturēšanu par sociālu aktivitāti, biežāk izjūt mājās prieku (valsts vidējais rādītājs ir 41 %).
 

61%​

cilvēku, kuri smejas kopā ar apkārtējiem, ir apmierināti ar savu dzīvi mājās. Vidēji valstī apmierināti jūtas 55 % iedzīvotāju.
 

47%​

cilvēku, kuriem ir mājdzīvnieki, bieži izjūt mājās prieku. Vidēji valstī bieži jūtas priecīgi 41 % iedzīvotāju.
 

58%​

mājdzīvnieku īpašnieku uzskata mājas par labāko vietu pasaulē. Tā domā tikai 50 % no tiem, kuriem nav mājas mīluļu.
 

47%​

cilvēku skatās televīziju un uzskata to par savu galveno vaļasprieku. Otrajā vietā ir ēdiena gatavošana (42 %) un lasīšana (39 %).
 

6%​

cilvēku saka, ka mājās ir viegli būt rotaļīgiem.
 

40%​

cilvēku augstu vērtē prieku, tomēr mājās to neizjūt bieži.

Radot vidi, kas atbilst mūsu individuālajām vajadzībām un paradumiem, — veidojot telpas, kas sniedz mums labsajūtu, padarot savu mentālo veselību par prioritāti un saskatot prieku ikdienā — mēs varam stiprināt saikni starp mājokli un savu labsajūtu kopumā.

Rotaļas un radošas nodarbes, ko bieži pametam novārtā, jo uzskatām par bērnišķīgām, var noderēt arī pieaugušajiem, jo veicina pozitīvu skatu uz dzīvi. Atvēlot laiku tam, ko mums patīk darīt, mēs varam ietekmēt skatījumu pašiem uz sevi, uz savu nākotni un attiecībām.

Ja dzīves telpa atspoguļo mūsu personību, tajā kļūst patīkamāk uzturēties. Arī tad, ja mājoklis nepieder mums, ir iespējams panākt lielisku efektu ar nelielām pārmaiņām — drosmīgu iekārtojumu, viedajām tehnoloģijām, detaļām, kas sniedz prieku visām maņām, un nozīmīgiem priekšmetiem.​

Kopīgas maltītes, smiekli un ikdienas mirkļi klātienē un tiešsaistē var veidot mājās vidi, kas sniegs mums laimi un ļaus justies labi, padarot labāku visu mūsu dzīvi.

“Redzēt, saprast un sadzirdēt , kas cilvēkiem ir svarīgi, ar kādiem reāliem izaicinājumiem saskaras un par ko sapņo Baltijas valstu iedzīvotāji, – tā ir privilēģija. Gadu no gada pētot, ko cilvēkiem nozīmē viņu mājoklis un kas padara to labāku, mēs varam atrast reālus risinājumus un iedziļināties būtiskos jautājumos par to, kas patiešām uzlabo dzīvi mājās.”

Inga Filipova
IKEA mazumtirdzniecības vadītāja Baltijas valstīs

"Dzīve mājās" pētījuma pārskatu var lejupielādēt šeit, lai apskatītu rezultātus sīkāk.

Lejupielādēt pārskatu

Iepriekšējie "Dzīve mājās" pētījuma pārskati